Mūsdienās ēku apkurē īpašu uzmanību mēs pievēršam diviem dažādiem apkures veidiem: siltumsūknim un gāzes apkurei. Bet kādas ir abu sistēmu stiprās un vājās puses? Un kas ir izdevīgāk: siltumsūknis vai gāzes apkure? Vai arī visprātīgāk ir siltumsūkni apvienot ar gāzes apkuri (hibrīdais siltumsūknis)? Bosch iepazīstinās jūs ar šīm apkures sistēmām.
Gan gāzes apkures iekārta, gan siltumsūknis tiek izmantoti, lai nodrošinātu ar apkuri un atsevišķos gadījumos vienlaikus arī ar karsto ūdeni. Tomēr tie darbojas ļoti atšķirīgi. Siltumsūkņi siltuma ražošanai izmanto vides enerģiju un elektroenerģiju; ar gāzes apkuri tas notiek, sadedzinot fosilo izejvielu - gāzi.
Gāzes apkures sistēmas centrālais elements ir deglis, kurā tiek sadedzināta kurināmā gāze. Ja ir nepieciešams siltums, tad deglim tiek padota aizdedze, pēc īsa brīža atveras gāzes armatūra un gāzes-gaisa maisījums tiek padots aizdedzināšanai. Šī aizkavētā degmaisījuma padošana ir svarīgs drošības elements un novērš sprādzienbīstamību. Saražotā siltumenerģija ar gāzes katlā uzstādīto siltummaini tiek nodota apkures ūdenim, kas pēc tam ar cirkulācijas sūkņa palīdzību tiek transportēts uz siltuma sadales sistēmu.
Šeit uzziniet vairāk par gāzes apkuri
Siltumsūknis apkures enerģiju nodrošina ar aukstumaģenta plūsmas palīdzību. Aukstumaģents absorbē siltumenerģiju no vides siltuma avota (āra gaisa, ģeotermālās enerģijas vai gruntsūdeņu) un iztvaiko. Pēc tam tvaiks tiek ievadīts siltumsūknī, kur kompresors, izmantojot elektrību, to saspiež, tādējādi palielinot spiedienu un temperatūru. Pēc tam sekundārais siltummainis nodod siltumenerģiju apkures sistēmai. Pēdējā posmā izplešanās vārsts normalizē aukstumaģenta spiedienu un cikls sākas no jauna.
Šeit uzziniet vairāk par siltumsūkņiem
Lemjot, kuru apkuri labāk izvēlēties – ar gāzi vai siltumsūkni, ir jāzina attiecīgās sistēmu priekšrocības un trūkumi. Salīdzinot ar siltumsūkņiem, no pirmā acu uzmetiena lētāka izvēle šķiet kondensācijas tipa gāzes katls. Tehnoloģija ir veidota gadu desmitiem, un investīciju izmaksas ir zemas. Turklāt gāzes apkures sistēmas ietaupa vietu, darbojas ar zemu trokšņa līmeni un ir ārkārtīgi efektīvas, pārveidojot jūsu enerģijas avotu siltumā. Taču nevajadzētu aizmirst, ka gāzes katlam nepieciešams arī gāzes pieslēgums un dūmgāzu novadīšanas sistēma.
Lai gan siltumsūkņu iegāde ir dārgāka, darbojoties efektīvi, tiem ir zemākas ekspluatācijas izmaksas un cenu starpība atmaksāsies pēc dažiem gadiem. Turklāt tiem nepieciešama ievērojami mazāka apkope nekā gāzes apkurei. Siltumsūknim nepieciešamās elektroenerģijas cena ir pakļauta mazākām svārstībām nekā gāzes cena. Galu galā gāze arī turpmāk būs dārgāka, galvenokārt CO2 cenas dēļ.
- Siltumsūkņi ir piemēroti, ja esošā ēkā tiek renovēta gan apkures sistēma, gan siltumizolācija.
- Renovācijas gadījumos ir iespējama arī siltumsūkņa kombinācija ar gāzes apkures iekārtu.
- Jaunākās ēkās siltumizolācijas standarts ir ņemts vērā jau pašā sākumā un arī apkures sistēma pielāgota zemām plūsmas temperatūrām. Tāpēc bieži vien jaunbūvēs siltumsūknis ir izdevīgāks par gāzes apkuri.
Informācija par draudzīgumu videi
Vēl viens svarīgs aspekts, salīdzinot siltumsūkņus ar gāzi, ir draudzīgums videi. Salīdzinot ar šķidrā kurināmā izmantošanu, gāzes apkures sistēmas strādā ar diezgan zemu izmešu līmeni, bet fosilā kurināmā sadedzināšana vienmēr rada CO2. Savukārt siltumsūkņu apkures sistēmas kā enerģijas avotu izmanto reģeneratīvo vides siltumu. Izmantojot elektrību, apkārtējās vides siltums tiek padarīts izmantojams apkurei. Siltumsūkņa oglekļa nospiedumu dabā ietekmē tikai elektroenerģijas izmantošana. Ja apkure ar siltumsūkni tiek darbināta ar zaļo elektroenerģiju no atjaunīgiem energoresursiem vai ar pašu saražoto elektroenerģiju no saules paneļu sistēmas, tā ir pat CO2 neitrāla.
Siltumsūkņa vai gāzes izmantošana galvenokārt atšķiras ar saistītajām izmaksām. Mūsdienīgu gāzes apkures sistēmu Jūs varat ierīkot par 7 000-9 000 EUR, savukārt, gaisa siltumsūknis ar montāžu maksā ap 11 000, bet zemes siltumsūknim izmaksas nereti sasniedz 15 000 EUR (atkarībā no sistēmas), jo siltuma avotam ir nepieciešami dziļurbumi, kas ir salīdzinoši dārgi un prasa saskaņošanu ar valsts institūcijām. Tomēr ieguldījums var ātri atmaksāties. Šeit ir jāņem vērā abu sistēmu ekspluatācijas izmaksas.
Vidējā siltumenerģijas kilovatstundas cena, kurinot ar gāzi, ir aptuveni 9 centi. Elektrība siltumsūknim maksā apmēram 25 centus par kilovatstundu. Šī vērtība ir jādala ar siltumsūkņa sezonas efektivitātes koeficientu (SCOP), kas norāda ierīces darbības efektivitāti gada griezumā. Ja rezultāts ir mazāks par gāzes apkures kilovatstundas cenu, ar siltumsūkni jūs ietaupāt apkures izmaksas. Un parasti tas tā arī ir, jo pat vidējā cenu segmenta gaisa siltumsūkņi labā risinājumā nodrošina SCOP 3,5 un vairāk. Vēl jāņem vērā zemākas apkopes izmaksas un lielākas siltumsūkņa finansēšanas iespējas.
Apkures sistēmām var būt tā sauktā monovalentā un bivalentā darbība.
- Monovalentā apkures sistēma, lai apsildītu māju, izmanto tikai vienu enerģijas avotu – piemēram, gāzi vai elektrību (siltumsūkni).
- Bivalentā apkures sistēma iegūst siltumu no diviem dažādiem enerģijas avotiem. Piemēram, siltumsūkni un kondensācijas tipa gāzes apkures katlu var apvienot, veidojot hibrīdapkures sistēmu.
Ja siltumsūkni apvieno ar gāzes kondensācijas katlu, to sauc par hibrīdapkures sistēmu.
Abas sistēmas darbojas kopā, lai nodrošinātu vēl efektīvāku siltumu apkures sistēmai un izmantojamam siltajam ūdenim. Tas ir viegli sasniedzams, pateicoties pretējiem efektivitātes profiliem. Ja nepieciešama tikai zema padeves temperatūra, piemēram, kad ārā vēl ir diezgan silts, darbojas tikai siltumsūknis, kas samazina apkures izmaksas un uzlabo vides līdzsvaru. Taču, ja apkures pieprasījums ir lielāks, piemēram, aukstā ziemas laikā, ieslēdzas arī gāzes katls un atbalsta apkures sistēmu.
Ar inteliģentas vadības palīdzību vienmēr tiek darbināts izdevīgākais siltuma radītājs. Ja ir liels siltuma pieprasījums, no finansiālā viedokļa hibrīdapkure var būt labāka izvēle nekā liela izmēra siltumsūknis monovalentā režīmā.
